• Brīdinājums par pēdējo mocību

  • 1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Vēl vienu mocību Es sūtīšu faraonam un Ēģiptei; pēc tam viņš jūs atlaidīs no šejienes. Kad viņš jūs pilnīgi atlaidīs, tad viņš jūs pat dzītin aizdzīs no šejienes.
  • 2 Runā jel, tautai dzirdot, lai ikviens vīrs no sava kaimiņa un ikviena sieva no savas kaimiņienes prasa sudraba un zelta lietas."
  • 3 Un Tas Kungs ļaudīm parādīja labvēlību ēģiptiešu acīs, un arī pats Mozus bija jo liels Ēģiptes zemē faraona kalpu acīs un tautas acīs.
  • 4 Un Mozus sacīja: "Tā ir sacījis Tas Kungs: ap pusnakti Es apstaigāšu Ēģipti,
  • 5 un mirs ikviens pirmdzimtais Ēģiptes zemē - no faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimtā līdz kalpones, kas aiz maltuves, pirmdzimtajam - un visu liellopu pirmajie.
  • 6 Un būs liela brēkšana Ēģiptes zemē, kāda līdz šim nav bijusi un turpmāk nebūs.
  • 7 Bet ne pret vienu israēlieti pat suns nepacels balsi, ne pret cilvēku, ne pret lopu, lai jūs zinātu, ka Tas Kungs dara atšķirību starp israēlieti un ēģiptieti.
  • 8 Un visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un zemosies manā priekšā, sacīdami: aizej tu un visa tauta, kuru tu vadi, - un tad es aiziešu." Un viņš aizgāja no faraona lielās dusmās.
  • 9 Bet Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Faraons neklausīs jums, lai Manu brīnumu skaits kļūtu vēl lielāks Ēģiptes zemē."
  • 10 Un Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus faraona priekšā; bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš neatlaida Israēla bērnus no savas zemes.